Psiholoģija liecina, ka šāda veida cilvēkiem raksturīgi ir dot priekšroku vientulībai, nevis pastāvīgai sabiedriskajai dzīvei.

Nedēļas nogales un brīvdienas ir ideāls laiks, lai plānotu pasākumus ar ģimeni un draugiem. Tomēr mēs visi noteikti pazīstam kādu — varbūt pat paši esam tādi —, kas dod priekšroku pavadīt laiku vienatnē. Lai gan mums tas var šķist kā izolācijas simptoms, patiesībā tā ir praksē, kas sniedz nozīmīgas priekšrocības, jo palīdz domāt skaidrāk un veicina radošumu. Saskaņā ar psiholoģiju, šie ir brīži, kas nosaka prioritātes un atjauno enerģiju, ļaujot uzlabot attiecību kvalitāti, jo vairāk koncentrējas uz lietām, kas patiešām ir svarīgas. Turklāt parasti šie cilvēki dalās vairākās kopīgās iezīmēs.

Vienkāršāk noteikt robežas

Pirmkārt, izvēlēties vientulību ir labs veids, kā noteikt skaidras robežas un novērst izsmelšanu. Pateicoties šiem brīžiem ar sevi, tiek pārskatītas reālās vajadzības, uzlabojot tādus aspektus kā uzmanības spēja.

No otras puses, ir skaidrs, ka šie cilvēki demonstrē lielāku emocionālo neatkarību nekā pārējie. Šiem cilvēkiem personīgā vērtība nav saistīta ar sociālās mijiedarbības spēju, tāpēc, kad rodas kāpumi un kritumi, viņi spēj tos analizēt un kontrolēt paši.

Tie, kas jūtas labi vienatnē, parasti ir ļoti izvēlīgi attiecībā uz savām attiecībām, tāpēc viņiem parasti ir maz draugu, bet tie ir ļoti labi draugi, nevis plašs draugu loks. Lai gan daži uzskata, ka divi vai trīs tuvi draugi ir “slikts zīme”, tas ne vienmēr tā ir.

Kluso brīžu un ideju plūsmas pieaugums

Daudzkārt, ietekmējoties sociālajiem tīkliem, mums šķiet, ka apņemti ar daudziem cilvēkiem, mēs esam labāki vai sociālāki. Tomēr eksperti uzsver, ka cilvēks var būt vienmēr apņemts ar citiem cilvēkiem, bet dziļi sirdī justies ļoti vientuļš.

Visbeidzot, ja nav citu cilvēku radītu ārēju traucējumu, izklaide ir jārod pašam. Vienatnības brīži gandrīz vienmēr ir klusuma brīži, kas rada lielāku domu un ideju plūsmu. Tomēr visnegatīvākais aspekts ir tas, ka šie cilvēki parasti apstrādā savas izjūtas iekšēji, neaprunājot tās ar citiem, kas ilgtermiņā var izraisīt šo “nevēlamo vientulību”.