Krustot rokas, kamēr kāds runā, šķiet vienkāršs, gandrīz automātisks žests. Tomēr psiholoģijā, ķermeņa valodā un komunikācijā šī poza izraisa interesi, jo tā parādās ikdienas sarunās, darba sanāksmēs un intīmās attiecībās. Sarunā ķermenis parasti runā pirms vārdiem. Sakrustotās rokas, plecu stāvoklis un skatiena virziens darbojas kā klusas zīmes, kas ietekmē to, kā otra persona interpretē mūsu attieksmi un interesi. Kāda ir sakrustotu roku nozīme, klausoties, saskaņā ar psiholoģiju. Tikai no šī brīža psiholoģija sāk koncentrēties uz žesta nozīmi. Dažādi pētījumi par ķermeņa valodu apgalvo, ka rokas krustot var darboties kā simboliska barjera pret apkārtējo vidi, lai gan tas ne vienmēr norāda uz noraidījumu vai emocionālu noslēgtību. Pētījumi, ko citē cilvēka uzvedības izplatītāji, piemēram, Allans Pīzs, skaidro, ka šis žests bieži parādās jaunās situācijās, garās runās vai kontekstos, kad personai ir nepieciešams apstrādāt informāciju. Šajā ziņā neverbālā komunikācija pavada domas.
Tas ne vienmēr nozīmē neinteresi: konteksts maina visu

Viena no visbiežāk sastopamajām kļūdām ir krustotu roku interpretēšana kā automātisku aizsardzības signālu. Sociālā psiholoģija skaidro, ka konteksts ir ļoti svarīgs: zema temperatūra, fizisks diskomforts vai vienkārši ieradums var izraisīt šādu pozīciju bez negatīvas emocionālas slodzes.
Kāda ir krustotu roku nozīme, klausoties, saskaņā ar psiholoģiju.
Turklāt komunikācijas speciālisti uzsver, ka, ja šis žests tiek apvienots ar acu kontaktu, piekrīšanu vai jautājumiem, vēstījums pilnībā mainās. Ķermenis var būt slēgts, bet prāts – atvērts un uzmanīgs.
Kas jāņem vērā, interpretējot šo žestu

Psiholoģijā tiek ieteikts novērot signālu kopumu, nevis vienu atsevišķu kustību. Sakrustotas rokas, saspringta žokļa un sarauktas uzacis neizsaka to pašu, ko sakrustotas rokas ar atbrīvotu sejas izteiksmi un elastīgu stāju.
Ķermeņa valodas izpratne ļauj uzlabot ikdienas komunikāciju, izvairīties no pārpratumiem un labāk izprast apkārtējos. Dažreiz rokas sakrustot nav aizsardzība, bet vienkārši veids, kā koncentrēties uz klausīšanos.







