Apskāviens ir ne tikai emocionāla izpausme, bet arī fiziska pieredze, kas tieši ietekmē to, kā cilvēks uztver sevi un citus. Šis nozīmīgais žests veicina sensoro atpazīstamību, emociju regulēšanu un sociālo saišu stiprināšanu. Apskāviens ļauj ķermenim uztvert tuvumu kā kaut ko drošu. Tas ietekmē ķermeņa uztveri, starppersonu uzticēšanos un spēju veidot stabilas attiecības, skaidro klīniskā psiholoģe Monika Majorga.
Kāpēc mums vajadzīgi apskāvieni? Bioloģiskās nepilnības un emocionālā traumas piesaiste
Vajadzība pēc apskāviena atbilst faktam, ka cilvēks piedzimst bioloģiski nepilnīgs un ir atkarīgs no cita, lai sevi regulētu. Pēc pieķeršanās teorijas, fizisks kontakts, piemēram, apskāvieni, glāsti vai turēšana, ir drošības signāls nervu sistēmai gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā, saka Ximena Fuentes, klīniskā un pāru psiholoģe.
Fuentes uzsver, ka emocionāla kontakta trūkums ne vienmēr atstāj redzamas rētas, bet var radīt iekšējus traumas: grūtības regulēt emocijas, hiperuzmanību, atsvešināšanos vai pieķeršanās modeļus, kas pieaugušā vecumā izpaužas kā bailes no intimitātes, emocionāla atkarība, diskomforts fiziskā kontakta gadījumā vai pārmērīga vajadzība pēc tā. Tas var ietekmēt arī spēju lūgt palīdzību vai pārdzīvot sēras.
Psiholoģijas skatījumā, viņš paskaidro, tas ne vienmēr ir saistīts ar mīlestības trūkumu, bet gan ar to, ka cilvēks agrīnās pieredzēs ir iemācījies, ka mierinājums nenāk, kas ietekmē viņa emocionālo un sensoro pasauli.
“Apsveikums spēj nodot ziņu “tu esi drošībā”. Bērnībā tas palīdz regulēt emocijas, radīt drošību un veidot saiknes; pieaugušā vecumā tas joprojām ir nepieciešams, lai justos pamanīts, atbalstīts un pavadīts, lai gan bieži vien to vairs nepieprasa eksplicīti,” apgalvo psiholoģe Daniella Feterman.
Savukārt psiholoģe Luisa Riuano uzskata, ka apskāvieni darbojas kā “balzams dvēselei”, kā to apraksta psihiatre Marian Rojas Estapé. Tie ir saistīti ar taustes sajūtu un rada konkrētas fizioloģiskas sekas: apskaujot, tiek izdalīts oksitocīns — saiknes hormons —, samazinās kortizola līmenis, regulējas sirdsdarbība un aktivizējas parasimpatiskā sistēma, kas atbild par atpūtu un mieru.
Cik ilgi jāilgst apskāvienam, lai tas būtu efektīvs?
Fiziskai saskarei ir daudzveidīgas priekšrocības ne tikai bērnībā, bet arī pieaugušā vecumā, īpaši tiem, kuri auguši ar emocionālu deficītu. Riuano iesaka:
„Ideāli apskāvienam jāilgst 20 sekundes, kā liecina Gottmana un Zaka pētījumi,” viņš stāsta.
Pētījumi liecina, ka 20 sekunžu apskāviens aktivizē oksitocīnu, kas uzlabo pieķeršanos, mieru un piederības sajūtu.
Kādas ir apskāvienu trūkuma sekas?
Kad bērns aug ar maziem emocionāliem kontaktiem, viņš var iemācīties, ka viņa emocijas nav svarīgas vai ka lūgt mīlestību nav droši. Pieaugušā vecumā tas var izpausties kā grūtības uzticēties, veidot saikni ar citiem vai justies mīlestības cienīgam, skaidro Feterman.
Mayorga piebilst, ka sociālā un kultūras ziņā fiziskā kontakta samazināšanās ir radījusi attālinātākas saiknes formas, kas palielina vientulības un emocionālās atdalītības sajūtu.
Apsveikumu trūkums var izraisīt arī emocionālu nedrošību, grūtības identificēt un regulēt emocijas, zemu pašcieņu un nestabilas emocionālās saiknes. Pieaugušā vecumā šīs nepilnības izpaužas kā bailes no pamestības, emocionāla atkarība, grūtības veidot veselīgas attiecības vai fiziskā kontakta noraidīšana.
Vai apskāviens var ietekmēt starppersonu attiecību kvalitāti?
No psiholoģijas viedokļa apskāvienu un fiziskā kontakta trūkums var radīt emocionālas, neiroloģiskas un attiecību sekas. Sirsnīgs apskāviens, pēc Fuentes domām:
- Palielina oksitocīna (saiknes hormona) līmeni.
- Samazina emocionālo aizsardzību (atver neaizsargātību).
- Pastiprina saiknes sajūtu („mēs”).
Pāru, draudzības vai ģimenes attiecībās:
- Uzlabo uzticēšanos.
- Atvieglo izlīgšanu pēc konfliktiem.
- Pauž atbalstu, pat bez vārdiem.
Fuentes uzsver, ka pieaugušā dzīvē daudzas attiecības neizirst mīlestības trūkuma dēļ, bet gan droša kontakta trūkuma dēļ.
Vai ir iespējams “labot” apskāvienu trūkumu?
Lai gan nevar izdzēst bērnības vēsturi bez emocionāla kontakta, ir iespējams piešķirt šai pieredzei jaunu nozīmi pieaugušā dzīvē. Feterman norāda, ka apzinātas mīlestības kultūras veicināšana nozīmē izglītot par cieņu pret savu ķermeni, piekrišanu un emocionālo apstiprinājumu.
„Tādējādi apskāviens kļūst par cilvēcisko saikni veicinošu līdzekli, kas baro emocionālo attīstību, neaizskarot robežas, stiprinot empātiskākas, drošākas un veselīgākas attiecības visā dzīves garumā,” viņš secina.
