Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarde Davosas forumā paziņoja, ka paredz, ka digitālais eiro tiks apstiprināts šā gada pavasarī, maija un jūnija laikā. Šī Eiropas monetāro iestāžu pārziņā esošā kriptovalūta nav brīva no polemikas, jo tā ļautu ieviest negatīvas procentu likmes, paceldama ekspansīvo politiku citā līmenī. Tomēr centrālās bankas vadītāja ir lepojusies ar šo pasākumu un apgalvojusi, ka tas prasījis daudz laika un pūļu.
Digitālā eiro likums nonāks Eiropas Parlamentā pavasarī balsošanai, pēc Kristīnes Lagardes
Konkrēti, savā uzrunā forumā, kurā piedalījās arī citas amatpersonas, piemēram, Spānijas ekonomikas ministrs Carlos Cuerpo, Lagarde apgalvoja, ka digitālais eiro “nonāks (Eiropas) Parlamentā, kur, cerams, maijā vai jūnijā, sešus ar pusi gadus pēc darba uzsākšanas, notiks balsojums”.
Saskaņā ar ECB prezidentes teikto, viņas iestāde uzskata, ka tas ir “nozīmīgs nozarei” un, galvenokārt, “sabiedrības interesēs daudzu iemeslu dēļ”. “Es sāku ar to, kad pievienojos ECB jau vairāk nekā pirms sešiem gadiem,” atcerējās Eiropas monetārās politikas atbildīgā persona.
Šajā sakarā franču politiķe uzsvēra visu laiku un pūles, kas bija nepieciešamas, lai sagatavotu tā ieviešanu: „Tas dod priekšstatu par to, cik daudz laika mums ir nepieciešams, lai sasniegtu konkrētus rezultātus”. Tomēr šis konkrētais pasākums rada daudz polemiku. Faktiski, saskaņā Bankas datiem, vairums to noraida.
Kontroversijas par digitālo eiro
Problēma ir tā, ka tas varētu būt pirmais solis, lai likvidētu skaidru naudu, un, lai gan sākotnēji tas netiktu darīts, tas atstātu iespēju politiķiem kontrolēt visas darījumus, kas tiek veikti eirozonā.
Vēl viena, tehniskāka digitālā eiro problēma ir tā, ka tas dotu iespēju ieviest negatīvas procentu likmes, proti, iekasēt maksu par aizdevumu izsniegšanu. Proti, 0 % barjera pastāv skaidras naudas gadījumā, jo skaidrai naudai ir šāda procentu likme.
Tomēr, ja visa nauda atrastos noguldījumu kontos, nekas neatturētu piemērot šos procentus. Turklāt kontroles līmenis varētu sasniegt tādu līmeni, ka iestādes varētu veicināt patēriņu ar tādiem pasākumiem kā naudas derīguma termiņa noteikšana, proti, padarot to par ne derīgu, ja tā netiek iztērēta īsā laika periodā.
Tas viss šķiet tāls, pat distopisks, bet, ja tas notiktu, pirmais solis būtu tādas digitālās valūtas kā šis eiro ieviešana. Šāda veida valūta, kuras atšķirība no pašreizējās naudas digitalizācijas ar banku kontu starpniecību nav īpaši skaidra.
Kā nu arī būtu, šis ir viens no Lagardes lielajiem izaicinājumiem, un šopavasar par to balsos Eiropas Parlamenta deputāti. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai Eiropas deputāti dos zaļo gaismu digitālajam eiro.
